Nodaļā 1.3. mēs jau pieminējām, ka viens no biežāk lietotajiem ebreju vārdiem, kas apzīmē ‘Dievu ‘ ir ‘Elohim’, kas patiesībā nozīmē ‘varenie’; tie ‘varenie’, kas nes Dieva Vārdu var efektīvi tikt saukti ‘Dievs’ viņu ciešo attiecību ar Viņu dēļ. Šīs būtnes ir eņģeļi.
Raksti Dieva Vārdā 1.Mozus grāmatā stāsta mums, ka Dievs ir devis noteiktas pavēles attiecībā uz radību, “un tas tika izdarīts”. Tie, kas izpildīja šīs pavēles, bija eņģeļi:

“Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi!” (Ps.103:20).

Tādējādi ir saprātīgi pieņemt, ka tad, kad mēs lasām par ‘Dievu’, kurš ir radījis pasauli, saprast, ka šo darbu patiesībā darīja eņģeļi. Ījaba 38:14 arī aizskar šo tēmu. Nu ir pienācis laiks apkopot visus radīšanas notikumus kā tas ir aprakstīts 1.Mozus grāmatā:

1.Diena. “Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa” (3.p.).

2.Diena: “Tad Dievs sacīja: "Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem." Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa”” (6.,7.p).

3. Diena: “Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams." Un tā tapa””(9.p.).

4.Diena: “Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, 15 un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi." Un tā tapa” (14.,15. p.).

5.Diena: “Tad Dievs sacīja: "Lai ūdeņos mudžēt mudž dzīvu radījumu pulki, un putni lai lido pār zemi, pār debess velvi." 21 Un Dievs radīja lielus jūras zvērus un visus dzīvus radījumus, kas rāpo un pulkiem mudž ūdeņos, pēc to kārtas un ikvienu spārnainu putnu pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam””( 20.,21.p.).

6. Diena: “Tad Dievs sacīja: "Lai zeme izdod dzīvus radījumus pēc viņu kārtas, lopus, rāpuļus un zemes zvērus pēc viņu kārtas." Un tā tapa” (24.p.).

Cilvēks tika radīts tajā pašā sestajā dienā. “Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības” (24.p.). Mēs jau runājām par šo pantu 1.2. nodarbībā. Šobrīd mēs tikai gribam norādīt, ka “Dievs” šeit tikai atsaucas uz Dievu Pašu personā – “Darīsim cilvēku” norādot, ka ‘Dievs’ attiecas uz vairāk nekā tikai uz vienu personu. Ebreju vārds šeit, kas tulko ‘Dievu’ ir ‘Elohim’, ks nozīmē ‘varenie’, attiecinot to uz eņgeļiem. Fakts, ka eņģeļi mūs ir radījuši pēc savas līdzības, nozīmē, ka tiem ir tāds pats ārējais izskats kā mums. Tādējādi tie ir ļoti reālas, taustāmas, ķermeniskas būtnes, kas dala to pašu dabu kā Dievs.

‘Daba’ šajā nozīmē attiecas uz kaut ko, kas ir fundamentāli līdzīgs savas fiziskās struktūras dēļ. Bībelē tiek runāts par divām ‘dabām’; ar šo vārdu vien nevar izteikt abas šīs dabas vienlaicīgi.

Dieva Daba (Dievišķā daba)

Nevar grēkot (nevainojama) (Rom.9:14; 6:23 sal.Ps.90:2; Mt.5:48; Jēk.1:13)
Nevar nomirt, t.i. nemirstīga (1.Tim.6:16)
Pilna spēka un enerģijas (Js.40:28)

Tāda ir Dieva un eņģeļu daba, un tā tika dota Jēzum pēc viņa augšāmcelšanās (Ap.d. 13:34; Atkl.g. 1:18; Ebr.1:3) Tā ir daba, kas ir mums apsolīta (Lk.20:35,36; 2.Pēt.1:4; Js 40:28 sal. 31.p.).

Cilvēka daba

Tiek kārdināta grēkot (Jēk.1:13-15), ko dara samaitātais, dabiskais prāts (Jer.17:9; Mk.7:21-23)
Nolemta nāvei, t.i. mirstīga (Rom.5:12,17; 1.Lor. 15:22)
Ierobežota gan savā spēkā, gan garā (Jer.10:23).

Tā ir daba, kas šobrīd piemīt visiem cilvēkiem, gan labiem, gan ļauniem. Šīs dabas beigas ir nāve (Rom.6:23). Tā ir daba, kas piemita Jēzum viņa zemes dzīves laikā (Eb.2:14-18; Rom.8:3; Jņ.2:25; Mk.10:18).

Tas ir neveiksmīgi, ka angļu vārds “nature” (tāpat kā latviešu “daba”) ir diezgan nenoteikts; mēs to varam lietot, piemēram, sakot – ‘Jānis gan ir devīgas dabas – viņš pēc savas dabas nav sīkumains; tai pat laikā viņš var tik ļoti lepoties ar savu mašīnu, tas vienkārši ir cilvēka dabā, man tā šķiet.’ Šajās nodarbībās mēs šo vārdu ‘daba’ nelietosim tādā nozīmē kā augšminētā piemērā.

EŅĢEĻU PARĀDĪŠANĀS

Eņģeļiem, esot ar Dieva dabu, jābūt bezgrēcīgiem un tādējādi arī nemirstīgiem – jo grēka alga ir nāve (Rom. 6:23). Viņiem jāpiemīt arī noteiktai, fiziskai eksistences formai. Šī iemesla pēd eņģeļiem parādoties uz zemes tie ir izskatījušies kā parasti cilvēki.

- Eņģeļi nāca pie Abrahama, lai pateiktu viņam Dieva vārdus; viņi ir aprakstīti kā “trīs vīri”, pret kuriem Abrahams no sākuma izturējās kā pret parastiem cilvēkiem, pēc kādiem viņi arī izskatījās. “Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka” (1.Moz. 18:4)

- Divi no šiem eņģeļiem tad devās pie Lata uz Sodomas pilsētu. Un atkal gan Lats, gan Sodomas ļaudis viņus uzskatīja par cilvēkiem. “Un divi eņģeļi nonāca vakarā Sodomā, bet Lats dzīvoja Sodomas pievārtē. Un, tos ieraudzījis, Lats cēlās viņu priekšā un palocījās ar savu vaigu līdz zemei. Vēl tie nebija apgūlušies, kad Sodomas pilsētas vīri aplenca namu… Un tie aicināja Latu ārā un sacīja: "Kur ir tie vīri, kas pie tevis iegriezās naktī? … Lats izgāja pie viņiem ārā, vārtos, durvis aizbultēdams aiz sevis, un sacīja: "Brāļi, nedariet taču tādu grēku!… Bet tie vīri izstiepa savas rokas un ievilka Latu pie sevis namā, un durvis tie aizbultēja… vīri sacīja Latam… Mēs gribam izpostīt šo vietu..” (1.Moz.1,5,8,10,12,13).

- Jaunās Derības komentārs par šīm epizodēm apstiprina, ka eņģeļiem ir cilvēku veidols: “Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži (t.i.Abrahams un Lats) ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus” (Ebr.13:2).

- Jēkabs visu nakti cīnījās ar dīvainu vīru (1.Moz.32:24), kurš, kā mums vēlāk top darīts zināms, bija eņģelis (Hoz.12:4)

- Divi vīri mirdzoši baltās drēbēs bija klāt pie Jēzus augšāmcelšanās (LK.24:4) un debesbraukšanas (Ap.d. 1:10). Pilnīgi skaidrs, ka tie bija eņģeļi.

- Padomā par šo salīdzinājumu “Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs” (Atkl.21:17).

EŅĢEĻI NEGRĒKO

Tā kā eņģeļiem ir Dieva daba, viņi nevar nomirt. Zinot, ka grēks nes nāvi, varam secināt, ka viņi nevar arī grēkot. Oriģinālie grieķu un ebreju vārdi, kas apzīmē eņģeli, nozīmē ‘vēstnesis’; eņģeļi ir Dieva vēstneši vai kalpi, kuri Viņam ir paklausīgi, tātad ir neiespējami domāt, ka viņi varētu būt grēcīgi. Tāpēc grieķu vārds ‘aggelos’, ko mēs tulkojam kā ‘eņģeļi’ tiek tulkots arī kā ‘vēstneši’, kad tiek runāts par cilvēciskām būtnēm – piem. par Jāni Kristītāju (Mt.11:10) un viņa vēstnešiem (Lk.7:24); Jēzus vēstnešiem (Lk.9:52) un par vīriem, kuri devās prom no Jērikas (Jēk.2:25). Protams, ir iespējams, ka ‘eņģeļi’ tādā nozīmē kā cilvēka vēstneši var grēkot.

Sekojošie panti skaidri norāda, ka visi eņģeļi (ne tikai daži no viņiem) pēc savas dabas ir paklausīgi Dievam, un tāpēc nevar grēkot:

“Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu. (tātad debesīs nav iespējama nekāda sacelšanās pret Dievu) Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi! Teiciet To Kungu, visi Viņa karapulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa prātu!”(Ps.103:19-21).

“Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki!” (Ps.148:2).

“Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: sēdies Man pa labai rokai, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu. - Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana”(Ebr.1:13,14).

Tas, ka tiek atkārtots vārds visi parāda, ka eņģeļi nav sadalīti divās grupās, vieni labie un otri grēcīgie. Skaidra eņģeļu dabas izpratne ir ļoti svarīga, jo uzticamo atalgojums dalīšanās ar eņģeļiem viņu dabā: “..bet, kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves, ne tie precēs, ne tiks precēti. Un arī mirt tie vairs nevar, jo viņi ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni (Lk.20:35,36). To aptvert ir ļoti būtiski. Eņģeļi nevar mirt. “Jo Viņš jau nepieņem eņģeļus, bet gan Ābrahāma dzimumu” (Ebr.2:16). Ja eņģeļi varētu grēkot, tad tie, kuri tiktu atrasti par cienīgiem saņemt atalgojumu pēc Kristus atgriešanās, vēl joprojām varēs grēkot. Un zinot, ka grēka alga ir nāve (Rom.6:23), viņiem nebūs mūžīgās dzīvības; ja mums ir iespēja grēkošanai, mums ir arī iespēja miršanai. Tādējādi teikt, ka eņģeļi var grēkot padara Dieva mūžīgās dzīvības apsolījumu bezjēdzīgu, zinot, ka mūsu atalgojums ir līdzdalīt eņģeļu dabu. Atsauksme uz “eņgeļiem” (Lk.20:35,36) parāda, ka eņģeļi netiek iedalīti kā labie un kā grēcīgie; ir tikai viena eņģeļu kategorija.

Ja eņģeļi varētu grēkot, tad Dievs ir atstāts kā nespējīgs taisnīgi darboties mūsu dzīvēs un pasaules notikumos, saprotot Viņa apgalvojumu, ka Viņš darbojas caur Saviem eņģeļiem. (Ps.103:19-21). Tie ir Dieva “darīti Gari” tajā nozīmē, ka Viņš visas lietas sasniedz ar Savu garu/spēku, darbojoties caur eņģeļiem (Ps.104:4). Tas, ka viņi varētu būt Viņam nepaklausīgi, ir neiespējami. Kristietim ir katru dienu jālūdz, lai uz zemes nāk Dieva valstība un lai Viņa prāts notiek kā Debesīs tā arī virs zemes (Mt.6:10). Ja Dieva eņģeļiem būtu jāsacenšās ar grēcīgajiem eņģeļiem debesīs, tad Viņa prāts nevarētu būt tur pilnībā izpildīts, un tā pati situācija būtu sagaidāma arī nākotnes Dieva valstībā. Pavadīt mūžību pasaulē, kura būtu nepārtraukts karalauks starp grēku un paklausību nebūt nav iedrošinoša perspektīva, bet par to šajā gadījumā pat nav runa.

EŅĢEĻI UN TICĪGIE

Ir iemesls ticēt, ka katram patiesam ticīgajam ir eņģeļi – varbūt pat viens īpašs eņģelis, kurš tev palīdz:

- Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj (Ps. 34:7).

- “Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo Es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu (Mt.18:6,10).

- Agrīnie kristieši pavisam noteikti ticēja, ka Pēterim ir sargeņģelis. (Pa.d.12:14,15).

- Izraēla ļaudis devās caur Sarkano jūru un viņus caur tuksnesi uz apsolīto zemi veda eņģelis. Iešana caur Sarkano jūru simbolizē mūsu kristību ar ūdeni (1.Kor.10:1), un tātad nebūt nav nepamatoti pieņemt, ka pēc tam, mūsu ceļā caur dzīves tuksnesi uz apsolīto Dieva Valstību mūs arī ved un mums palīdz eņģelis.

Ja eņģeļi var būt ļauni tajā nozīmē, ka tie ir grēcīgi, tad apsolījumi par eņģeļu kontroli un iespaidu uz mūsu dzīvi kļūst par lāstu nevis par svētību.

Mēs esam sapratuši, ka eņģeļi ir būtnes…

- ar Dieva mūžīgo dabu un ķermenisko izskatu
- kuras nevar grēkot
- kuras vienmēr izpilda Dieva pavēles
- un kuras ir kanāli, caur kuriem Dieva gars un spēks runā un strādā (Ps.104:4).

Bet…?

Daudz “kristiešu” baznīcu uzskata, ka eņģeļi var grēkot, un ka eksistē grēcīgie eņģeļi, kuri ir atbildīgi par grēku un problēmām uz zemes. Par šo maldīgo pieņēmumu mēs sīkāk runāsim 6. nodarbībā. Šobrīd apstāsimies pie sekojošā: -

- Ir iespējams, ka pirms mums ir bijusi radība, t.i. par to ir rakstīts 1.Mozus grāmatā. Ir iespējams arī tas, ka eņģeļiem, kas dzīvo tagad, ir nonākuši pie saprašanas par “labo un ļauno” (1.Moz.3:5) būdami piedzīvojuši līdzīgas situācijas kā mēs šajā dzīvē. Tas, ka dažas no šīm būtnēm, kas dzīvoja pirms mums, ir grēkojušas, nav izslēdzams; bet tās visas ir spekulācijas, kurās cilvēka prātam tik ļoti tīk iegrimt. Bībele mums saka to, kas mums ir jāzina par esošo situāciju, un tajā nav grēcīgu eņģeļu; visi eņģeļi ir pilnībā paklausīgi Dievam.

- Debesīs nevar būt grēcīgu būtņu, zinot, ka Dieva “.. acis ir pārāk šķīstas, lai Tu varētu skatīt ļaunumu” (Hab.1:13). Līdzīgi mēs varam lasīt arī 5. psalmā: “Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev. Kas ir lielīgs, lai nerādās Tavās acīs”. Doma, ka Debesīs ir iespējama grēcīgo eņģeļu sacelšanās pret Dievu, kontrastē ar iespaidu, kādu sniedz šīs Rakstu vietas.

- Grieķu vārds, kas tiek tulkots kā “eņģelis”, nozīmē “vēstnesis” un var tikt attiecināts arī uz cilvēciskām būtnēm, kā jau mēs par to runājām. Šādi cilvēciski “sūtņi”, protams, var arī sagrēkot.

- Uzskats par ļaunām, grēcīgām būtnēm, kuras vainot par visām dzīves negatīvajām pusēm, ir viens no pagānisma visizplatītākajiem uzskatiem. Tādā pat veidā kā pagāniskie Ziemassvētki ir ietekmējuši arī ‘kristietību’, tāpat arī šādam uzskatam ir pagāniska pieskaņa.

- Ir tikai neliels skaits Bībeles fragmentu, kurus var pārprasti uzskatīt par apstiprinājumu uzskatam par šodien eksistējošiem grēcīgiem eņģeļiem. Tie tiek aplūkoti grāmatā “Sātana meklējumos”, kuru var iegādāties pie tās izdevējiem. Nevar pieļaut, ka šādi fragmenti būtu pretrunā ar to Bībeles mācības veselumu un liecinātu par kaut ko pilnīgi pretēju jau runātajam.