Dieva eksistence

Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebr.11:6) Šo studiju mērķis ir palīdzēt tiem, kas vēlas nākt pie Dieva, pirms tam noticot “ka Viņš ir”; tādēļ nekavēsimies meklējot pierādījumus, kas apstiprina ticību Dieva eksistencei. Apskatot komplicētību, ar kādu veidoti mūsu ķermeņi (piem.Ps.139:14) saskatot nolūku, kas redzams ziedā, raugoties skaidras nakts bezgalībā - gan šie piemēri, gan neskaitāms daudzums citu rūpīgu pārdomu par dzīvi ateismu nepārprotami padara neiespējamu. Uzskatam, ka Dieva nav, neapšaubāmi vajag vairāk ticības, nekā uzskatam, ka Dievs eksistē. Bez Dieva nav kārtības, mērķa vai izskaidrojuma visuma eksistencei, un tas arī atspoguļosies ateista dzīvē. Paturot to prātā, nav pārsteidzoši, ka vairums cilvēcisko būtņu kaut kādā pakāpē tic Dievam – pat sabiedrībās, kur valdošais “dievs” cilvēku dzīvē ir materiālisms.

Bet ir milzīga atšķirība starp neskaidru nojausmu, ka ir kāds augstāks spēks, un drošību par to, ko Viņš piedāvā kā atmaksu uzticīgai kalpošanai Viņam. Vēstulē ebrejiem 11:6 tas tiek uzsvērts. Mums

Liela daļa Bībeles runā par Dieva tautas Izraēla vēsturi; atkal un atkal ir pasvītrots, ka tas, ka viņi pieņēma Dieva eksistencei netika samērots ar viņu ticību Viņa apsolījumiem. Viņu lielais vadonis Mozus tika teicis: Tādēļ atzīsti … un ieraksti dziļi savā sirdī, ka Dievs Tas Kungs ir vienīgais augšā debesīs un apakšā virs zemes un ka cita neviena nav Viņa vietā. Un tāpēc tev būs turēt Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, lai tev labi klājas un taviem bērniem pēc tevis un lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod mūžīgi." (5 Mozus 4:39,40).
Tādējādi tiek uzsvērts tas pats jautājums – mūsu apzināšanās, ka ir Dievs, nenozīmē, ka arī Dievam mēs automātiski esam pieņemami. Ja mēs nopietni atzīstam, ka mums ir radītājs, mums arī “būs turēt Viņa … baušļus”. Šo studiju mērķis ir izskaidrot, kas ir šie baušļi un kā tos turēt. Ja meklējam, kas par to teikts Rakstos, tad atrodam, kā mūsu ticība Dieva eksistencei tiek stiprināta: “Ticība nāk no dzirdēšanas un dzirdēšana - no Dieva vārda”(sal.ar Rom.10:17). Līdzīgi Jesaja 43:12 rāda kā izpratne par Dieva nākotnes pareģojumiem liek mums zināt, ka “Es tas esmu (Jes. 43:13) – t.i., ka Dieva vārds "ES ESMU, kas ES ESMU" ir absolūti pareizs (2. Mozus 3:14). Apustulis Pāvils ieradās pilsētā Berea, tagad tā atrodas Ziemeļgrieķijā un kā jau parasti viņš sludināja Dieva evaņģēliju (‘labo vēsti’); bet tā vietā, lai ļaudis vienkārši pieņemtu Pāvila vārdus, “Tie vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot. Daudzi no viņiem kļuva ticīgi”. (Ap.d. 17:11,12). Viņu ticība radās viņu neaizspriedumainības, regulāru (“ik dienas”) un sistemātisku Bībeles studiju dēļ. Patiesa ticība tātad neradās no tā, ka Dievs būtu pēkšņi veicis kādu īpašu sirds ķirurģiju, nesaistītu ar Dieva vārdu. Tātad kā gan pasaules cilvēki, kuri piedalās Bilija Grehema kampaņā vai pentakostāļu atdzimšanas sapulcēs no tām var iznākt kā “ticīgie”? Cik daudz ikdienišķas meklēšanas rakstos ir notikušas šajos gadījumos? Šis patiesas Bībelē balstītas ticības trūkums neapšaubāmi ir par iemeslu liekulībai, ko daudzi šādi “atgrieztie” atrod savā turpmākajā kristīgajā pieredzē, un kāpēc tik daudzi pagriež muguru evaņģēliskai kustībai.

Šī studiju kursa mērķis ir izveidot sistēmu jūsu personīgajos meklējumos Rakstos, lai arī jūs varētu ticēt. Sakarība starp patiesa evaņģēlija klausīšanos un patiesu ticību ir bieži vien izgaismota Evaņģēlijā:

- “..un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti” (Ap.d.18:8).

- “sēkla” līdzībā par sējēju ir Dieva vārds (Lk.8:11); kamēr sinepju graudiņš ir ticība (Lk.17:6), redzot, ka ticība rodas pieņemot “ticības vārdu” (Rom.10:8), “ticības un labās mācības vārdus” (1 Tim.4:6), sirdī, kas ir atvērta ticībā Dievam un Viņa vārdam (sal. Gal.2:2, Ebr.4:2)

- Apustulis Jānis mūsu Kunga dzīves aprakstā saka, ka “viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu” (Jņ.19:35). Un mums vajadzētu ticēt tam, ka Dieva Vārds tiek saukts par “patiesību” (Jņ.17:17) .



Mājas lapa	1.1.Dieva eksistence
	1.1.Dieva eksistence
Bībeles Pamati	Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebr.11:6) Šo studiju mērķis ir palīdzēt tiem, kas vēlas nākt pie Dieva, pirms tam noticot “ka Viņš ir”; tādēļ nekavēsimies meklējot pierādījumus, kas apstiprina ticību Dieva eksistencei. Apskatot komplicētību, ar kādu veidoti mūsu ķermeņi (piem.Ps.139:14) saskatot nolūku, kas redzams ziedā, raugoties skaidras nakts bezgalībā - gan šie piemēri, gan neskaitāms daudzums citu rūpīgu pārdomu par dzīvi ateismu nepārprotami padara neiespējamu. Uzskatam, ka Dieva nav, neapšaubāmi vajag vairāk ticības, nekā uzskatam, ka Dievs eksistē. Bez Dieva nav kārtības, mērķa vai izskaidrojuma visuma eksistencei, un tas arī atspoguļosies ateista dzīvē. Paturot to prātā, nav pārsteidzoši, ka vairums cilvēcisko būtņu kaut kādā pakāpē tic Dievam – pat sabiedrībās, kur valdošais “dievs” cilvēku dzīvē ir materiālisms. Bet ir milzīga atšķirība starp neskaidru nojausmu, ka ir kāds augstāks spēks, un drošību par to, ko Viņš piedāvā kā atmaksu uzticīgai kalpošanai Viņam. Vēstulē ebrejiem 11:6 tas tiek uzsvērts. Mums “nākas ticēt, ka (Dievs) ir UN Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” Liela daļa Bībeles runā par Dieva tautas Izraēla vēsturi; atkal un atkal ir pasvītrots, ka tas, ka viņi pieņēma Dieva eksistencei netika samērots ar viņu ticību Viņa apsolījumiem. Viņu lielais vadonis Mozus tika teicis: Tādēļ atzīsti … un ieraksti dziļi savā sirdī, ka Dievs Tas Kungs ir vienīgais augšā debesīs un apakšā virs zemes un ka cita neviena nav Viņa vietā. Un tāpēc tev būs turēt Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, lai tev labi klājas un taviem bērniem pēc tevis un lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod mūžīgi." (5 Mozus 4:39,40). Tādējādi tiek uzsvērts tas pats jautājums – mūsu apzināšanās, ka ir Dievs, nenozīmē, ka arī Dievam mēs automātiski esam pieņemami. Ja mēs nopietni atzīstam, ka mums ir radītājs, mums arī “būs turēt Viņa … baušļus”. Šo studiju mērķis ir izskaidrot, kas ir šie baušļi un kā tos turēt. Ja meklējam, kas par to teikts Rakstos, tad atrodam, kā mūsu ticība Dieva eksistencei tiek stiprināta: “Ticība nāk no dzirdēšanas un dzirdēšana - no Dieva vārda”(sal.ar Rom.10:17). Līdzīgi Jesaja 43:12 rāda kā izpratne par Dieva nākotnes pareģojumiem liek mums zināt, ka “Es tas esmu (Jes. 43:13) – t.i., ka Dieva vārds "ES ESMU, kas ES ESMU" ir absolūti pareizs (2. Mozus 3:14). Apustulis Pāvils ieradās pilsētā Berea, tagad tā atrodas Ziemeļgrieķijā un kā jau parasti viņš sludināja Dieva evaņģēliju (‘labo vēsti’); bet tā vietā, lai ļaudis vienkārši pieņemtu Pāvila vārdus, “Tie vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot. Daudzi no viņiem kļuva ticīgi”. (Ap.d. 17:11,12). Viņu ticība radās viņu neaizspriedumainības, regulāru (“ik dienas”) un sistemātisku Bībeles studiju dēļ. Patiesa ticība tātad neradās no tā, ka Dievs būtu pēkšņi veicis kādu īpašu sirds ķirurģiju, nesaistītu ar Dieva vārdu. Tātad kā gan pasaules cilvēki, kuri piedalās Bilija Grehema kampaņā vai pentakostāļu atdzimšanas sapulcēs no tām var iznākt kā “ticīgie”? Cik daudz ikdienišķas meklēšanas rakstos ir notikušas šajos gadījumos? Šis patiesas Bībelē balstītas ticības trūkums neapšaubāmi ir par iemeslu liekulībai, ko daudzi šādi “atgrieztie” atrod savā turpmākajā kristīgajā pieredzē, un kāpēc tik daudzi pagriež muguru evaņģēliskai kustībai. Šī studiju kursa mērķis ir izveidot sistēmu jūsu personīgajos meklējumos Rakstos, lai arī jūs varētu ticēt. Sakarība starp patiesa evaņģēlija klausīšanos un patiesu ticību ir bieži vien izgaismota Evaņģēlijā: - “..un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti” (Ap.d.18:8). - Ļaudis “ dzirdētu evaņģēliju un ticētu” (Ap.d.15:7) - “..mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi” (1.Kor.15:11). - “sēkla” līdzībā par sējēju ir Dieva vārds (Lk.8:11); kamēr sinepju graudiņš ir ticība (Lk.17:6), redzot, ka ticība rodas pieņemot “ticības vārdu” (Rom.10:8), “ticības un labās mācības vārdus” (1 Tim.4:6), sirdī, kas ir atvērta ticībā Dievam un Viņa vārdam (sal. Gal.2:2, Ebr.4:2) - Apustulis Jānis mūsu Kunga dzīves aprakstā saka, ka “viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu” (Jņ.19:35). Un mums vajadzētu ticēt tam, ka Dieva Vārds tiek saukts par “patiesību” (Jņ.17:17) .